Par Mums
Lai veicinātu aktīvas atpūtas – dzīvesveida popularizēšanu, jauniešu iesaistīšanu, izglītošanu un apmācību vindsērfingā un vindsērfinga popularizāciju, 2011. gada jūlijā tika dibināta biedrība „Ūdenssporta klubs Kambīze”. Biedrības mērķi ir:
- Vindsērfinga popularizēšana, attīstība un jauniešu iesaistīšana- izglītošana/apmācība vindsērfingā
- Ūdenssporta attīstība
- Jauniešu apmācība dažādos ūdensporta veidos
- Aktivās atpūtas, dzīvesveida un atbilstošas vides attītība
- Vietēja mēroga, Latvijas un starptautisku sacensību organizēšana
Mūsu instruktori
RAITIS ŠKUTĀNS
Kad un kā sāki burāt? – Tā bija nu jau tālā 2000. gada vasara. Man palaimējās, ka bija daži paziņas, kas nodarbojās
ar vindsērfingu. Pamēģināju un iepatikās, sapratu, tas ir mans sporta veids. Tiesa, manas pirmās 2 burāšanas reizes bija
diezgan nemierīgā jūra (tagad zinu, ka tas nebija pareizi). Trešajā reizē Rīgas HES akvatorija – cita braukšana,
nav viļņu, kas tevi gāž zemē. Labi, ka ir cilvēki, kas pienāk un iedod padomu. Izrādās, ja visu dara pareizi, sanāk nesalīdzināmi
vienkāršāk un arī izdodas 
Sasniegumi – 2013. gadā 3. vieta kopvērtējumā Latvijas vindsērfinga asociācijas Tautas klasē slalomā. Vindsērfings ir sports, kur tu vienmēr vari sacensties pats ar sevi, izvirzīt jaunus mērķus un nemitīgi pilnveidoties vai arī vienkārši gūt baudu vizinoties.
Lai arī ir pagājuši daudz gadu kopš burāju, bet spilgtā atmiņā palikuši 3 nozīmīgi gadījumi no manām vindsērfinga mācību gaitām – mazi, bet personīgi sasniegumi, kas šobrīd sniedz to milzīgo baudu no vindsērfinga:
- Reāli pirmā reize (pirms tam vienreiz mēģināju uzkāpt uz dēļa, bet sanāca tikai mazliet papeldēt) –
Baltijas jūra starp Pāvilostu un Jūrkalni, lieli viļņi un izmisīgi centieni pacelt buru un noturēties
uz dēļa. Noteikti citiem neieteiktu šādus mācību apstākļus, bet … "tā rūdījās tērauds". Draugi
vairākas stundas krastā veica derības, pēc cik ilga laika es to visu metīšu pie malas un nekad vairs
nekāpšu uz dēļa, bet nekā
- Pirmā reize kad dēli dabūju uz glisi. Neaprakstāmas sajūtas, kad pēc ilgstoša mācību procesa tu beidzot burtiski lido virs ūdens. Tajā brīdī sapratu, kāpēc bija jāpamocās celt to buru no ūdens, krist un atkal celties.
- Sērfseminārs. Pie 15m/s braucam uz Akmensragu. Nekad mūžā nebija burāts pie tik stipra vēja un uzreiz jūrā. Tā arī bija pirmā reize uz mazā dēļa (104 litri) ar 4.2 m2 buru, kas toreiz vairāk izskatījās pēc kabatas lakatiņa nevis buras. Lielāku adrenalīna devu grūti iedomāties. Tas bija supper, neaizmirstami! Kopš tās reizes iemīlēju jūru un agrāk mīļās lielās buras vairs negribējās lietot.
Mīļākais inventārs – RRD XFire v6 122 litru dēlis ar Gaastra Phantom 8,5 buriņu pie 6-9 m/s, RRD XFire v6 105 litru dēlis ar Gaastra Phantom 7,1 buriņu pie 9-13 m/s.
Iecienītākā burāšanas vieta (-s) – Pāvilosta, Rīga HES akvatorija, Sarkanā jūra (Dahāba).
Citas aktivitātes – Sports vienmēr ir bijis nozīmīga manas dzīves sastāvdaļa. Skolas laikā vesermešana un Latvijas izlase, Universitātes laiks un daži nākošie gadi – dažādi čempionāti un sasniegumi basketbolā, volejbolā un hokejā. Pirms nopietnas aizraušanās ar vindsērfingu ļoti patika arī snovbords – Alpi un "pūderis". Pēdējos gados gan visam laika neatliek un nu pavisam reti snovbords, reizi nedēļā hokejs vai volejbols, kā arī, protams, vindsērfings, vindsērfings un vēlreiz vindsērfings.
Ko tu vari pastāstīt par Māri? – Māris ir viens no Latvijas labākajiem viļņu un freestyle braucējiem, cilvēks, kam vindsērfings vindsērfings un viss ap to ir liela viņa dzīves daļa, nekad neatteiks padomu, super mūziķis un vienkārši foršs "vecis"! Ja gribi iemācīties kādu sarežģītāku manevru, labāku par Māri neatrast.
MĀRIS MINKEVICS
Kad un kā sāki burāt? – Burāt sāku 2002. gadā pēc filmas "Point Brake" noskatīšanās. Zināju, ka Latvijā nav pieejami okeāna viļņi, tādēļ izvēlējos alternatīvu sērfingam – vindsērfingu.
Sasniegumi – Laikam jau lielākais sasniegums ir tas, ka es vispār nodarbojos ar burāšanu. Man vienmēr ir paticis ūdens, bet vienmēr no tā esmu arī baidījies. Pirms 13 gadiem (2002. gadā) man pat sapņos nerādījās, ka perfekta diena skaitīsies vētra ar vēju līdz 25m/s un 5m augstiem viļņiem. Tagad tā ir realitāte.
Sportiskie sasniegumi:
- 2008. gadā 3. vieta Latvijas Kausā viļņu burāšanā
- 2010. gadā 3. vieta Latvijas Kausā viļņu burāšanā
- 2010. gadā EMV Vabastiilis B-līga 1. vieta frīstailā
- 2011. gadā 2. vieta Latvijas Kausā viļņu burāšanā
- 2011. gadā 2. vieta ROADEX Latvijas Čempionātā viļņu burāšanā
- 2011. gadā 2. vieta SURF PRO Wave CUP
- 2014. gadā 3. vieta Latvijas Kausā viļņu burāšanā
Mīļākais inventārs – 80-90 l viļņu dēlis + Hot Sails Maui buras līdz 5kv/m.
Iecienītākā burāšanas vieta(-s) – Latvijā tā viennozīmīgi ir Pāvilosta. Man ļoti patīk arī Ragaciems, kur mērenāka “pūtiena” dienās var “frīstailot”, bet, kad iepūš tā kārtīgi, izveidojas lieliski viļņi. Ristna Igaunijā, Hījumā salā ir perfekta vieta viļņu burāšanai. Ziemā mēdzu doties uz Tenerifi. Cabezo līcis ir brīnišķīga vieta.
Sertifikāti, sporta izglītība – "C" kategorijas sporta treneris Burāšanā. ISAF treneru tehniskie kursi 2014.
Citas aktivitātes – Man ļoti patīk MTB frīstails. Pēdējā laikā tīri labi braucu arī ar snovbordu. Kopā ar draugiem mēdzu uzspēlēt tenisu.
Ko tu vari pastāstīt par Raiti? – Raitis man asociējas ar lokomotīvi – ja ir uzsācis gaitu, apturēt viņu ir tikpat kā neiespējami. Tērpies uzvalkā, vienmēr ar smaidu sejā un ar reaktora cienīgu enerģiju, jā, tāds ir Raitis! Cilvēks, kurš izvirza citiem šķietami nesasniedzamus mērķus un vairumā gadījumu tos arī sasniedz. Arī Kambīzes projekts ir Raita lolojums. Labs draugs, burātājs un instruktors. Ja reiz topošais vindsērferis ir nokļuvis viņa apgādībā, tad rezultāts neizpaliks.
JURIS DREIMANIS
Kad un kā sāki burāt? – 70-os gados biju students un dažas sezonas paburāju uz kreiserjahtas, no kuras arī dabūju redzēt uz ūdens vindsērfinga pionierus. Pēdas – vilnī, bet masts ar buru – rokās, vienatnē ar jūru un vēju... Aizraujoši, bet pašam pamēģināt izdevās tikai, kad izauga bērni. 2002.gadā es nopirku vecu komplektu un ilgi pūlējos patstāvīgi apgūt braukšanu pa Lielupi, un nākamā sezonā – arī jūrā. Neieteikšu šo garo ceļu ar neskaitāmiem kritieniem un peldēšanos. Ātrāk un pareizāk ir mācīties no lietpratēja.
Pateicoties draugiem kalnu slēpošanā, 2004.g. es iestājos Latvijas vindsērfinga asociācijā un uz palietota Mistral One Design olimpiskā komplekta sāku piedalīties "raceboard" klases regatēs. Reisbordistu kodols izrādījās kādreiz tie paši vīri, kas tālajos 70-80s iesāka burāt uz vindglaideriem un paštaisītiem atdarinājumiem. Forša kompānija ar tradīcijām, gaisotni un intensīvu pasākumu kalendāru. Citējot vienu no arvien aktīviem pirmās paaudzes serfingistiem, sporta žurnālistu Daini Cauni: "Sērfings ir ceļš uz neatkarību domās un dabā".
Sasniegumi – Piekrītu viedoklim, ka vindsērfings ir sports, kur vispirms jāuzvar pašam sevi un jāiemācās izmantot neuzvaramās stihijas dažādos laika apstākļos. Svarīga man bija uzvara pār garo jūras distanci (ne sāncenšiem) pasaules čempionātā reisbordā Liepājā 2010.g., tad finišēju visos braucienos, lai arī daži bija pēc kontrollaika. Kopš tās reizes es regulāri piedalos Baltijas, Eiropas un pasaules meistarsacīkstēs. Aizrauj regates process, sacensību gars raibā un spēcīgā kompānijā, jauna pieredze dažādās akvatorijās un skaisti ceļojumi no Somijas līdz Spānijai, kur dodos ar savu auto. Pārāk neraizējos par ieņemtām vietām: ja vismaz ¼ daļa manu starptautisko sāncenšu ir apsteigta, ir gana labi. Latvijas Raceboard čempionātā 2016.g. Liepājā ieņēmu 9.vietu absolūtā ieskaitē. Latvijas reitingā turos pie pirmā desmitnieka.
Mīļākais inventārs – Braucu galvenokārt ar Raceboard (RB) klases inventāru: Starboard Phantom 380 sacīkšu dēlis, Severne un Aerolite 9,5 m2 speciālās RB buras. Ir arī nedaudz mazākas buras laikam, kad stiprāk iepūš. Reizēm uzkāpju arī uz freeride dēļa. RB sacensību vēju diapazons ir 3-16 m/s, bet ir gadījies veikt distanci arī 16-18 m/s – tad ir "izdzīvošana", kā arī "izpumpēt" līdz finišam (vai krastam) bezvējam iestājoties. Kursu un vēju plašais diapazons neapšaubāmi ir RB klases priekšrocības. Mani mīļākie apstākļi ir enerģisks vējš 8-12 m/s un jūra.
Citas aktivitātes – Aizrauj kalnu slēpošana ar sacensībām Siguldā un ikgadējiem braucieniem izslēpoties Alpos. Pēdējā laikā gan parādījās konkurējošs hobijs – Argentīnas tango.
Kambīzes pamatlicējus Raiti un Māri pazīstu daudzus gadus. Patīk viņu uzņēmība, enerģija un veselīgais dzīvesveids. Kambīzes kluba biedrs esmu vairākus gadus, bet pērngad vairāk pievērsos praktiskām aktivitātēm klubā. Kopā ar darbīgiem kolēģiem var daudz ko paveikt, šogad tā ir jaunā Kambīzes vindsērfinga stacija Ikšķilē.
